Būvniecības projekti kļūst arvien sarežģītāki, pieprasot efektīvāku sadarbību starp daudznozaru komandām, līdz ar to jaunās tehnoloģijas kļūst par neaizstājamu instrumentu produktivitātes un kopējo projekta panākumu veicināšanai. Lai gan būvniecības nozare šobrīd atrodas pārmaiņu priekšā, tomēr tehnoloģiju iespējas nozarē joprojām netiek izmantotas pietiekamā apmērā – digitalizācija būvniecībā joprojām stagnē, turklāt ne tikai Latvijā. Taču kā digitalizācijas attīstība spētu mainīt nozari?
Rihards Nikiforovs, SIA “Būvinženieru konstruktoru birojs" valdes loceklis
2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija no 27 ES dalībvalstīm bija 17. vietā. Arī pēdējo gadu laikā Latvijas DESI rezultāts ir uzlabojies lēnāk nekā vairumam citu ES valstu. Lielākās barjeras, kas šobrīd kavē Latvijas būvniecības tirgus dalībniekiem aktīvāk pārņemt jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas savā ikdienas darbā, ir kompetences un resursu trūkums, kā arī nepietiekama izpratne par digitalizācijas ieguvumiem. Būvniecības nozarē Latvijā darbojas liels skaits mazo un vidējo uzņēmumu. Proti, apmēram 10 000 uzņēmumu, kuriem bieži trūkst resursu, lai ieguldītu jaunās tehnoloģijās un to apgūšanā. Latvijā daudzi būvniecības uzņēmumi joprojām savā ikdienā dokumentācijai pārsvarā izmanto papīra formātu un ierastos 2D rasējumus. Paradumus mainīt ir grūti.
Tai pat laikā riski, pretojoties vai ignorējot digitalizāciju, ir zema konkurētspēja, sadarbojoties ar ārvalstu partneriem. Tātad mūsu tirgū varētu ienākt citu valstu uzņēmumi ar daudz jaudīgāku izpratni par digitalizācijas nozīmi būvniecības nozarē.
Sarežģītos projektos un būves plānojumos ir grūti vadīties pēc vienkārša 2D modeļa un rodas nepieciešamība pēc kvalitatīvas uzskatāmas 3D vizualizācijas. Turklāt BIM (būvju informācijas modelēšana) atklāj problēmas, par kurām, strādājot klasiskajā veidā, nevar aizdomāties, tāpēc tā izmantošana, pateicoties daudzajām priekšrocībām, kļūst arvien izplatītāka arhitektūrā, inženierzinātnē un būvniecībā.
Piemēram, tādās pasaules valstīs kā Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Norvēģijā, jau sen tiek izmantoti nākamās paaudzes risinājumi. 634 metrus garais Randselvas tilts Norvēģijā ir pasaulē lielākais tilts, kas tika uzbūvēts, balstoties tikai uz BIM tehnoloģiju. Arī mums ir jāiet šādā virzienā. BIM jau ir ieviests vairākās Eiropas valstīs ar valsts normatīvo regulējumu, kas jāievēro uzņēmumiem, izstrādājot projektus sabiedriskām ēkām. Sākot ar 2025. gadu BIM būs obligāts Latvijā noteiktos publiskos iepirkumos. Daļa Latvijas vietējo uzņēmumu jau apzinās, ka bez BIM izmatošanas ir praktiski neiespējami piedalīties un uzvarēt starptautiskos konkursos, tomēr digitalizācija joprojām notiek lēni.
Tikai kompleksi risinājumi var veicināt digitalizācijas straujāku attīstību nozarē, kam ir būtiska loma, lai Latvijā attīstītos tieši vietējās būvniecības nozare un to "neapēstu" starptautiskie spēlētāji. Šeit nozarei ir jāiet roku rokā ar valsti. Lai digitalizācija tiktu pienācīgi integrēta nozarē, ir svarīgi, lai būvniecības nozarē strādājošie saņemtu apmācību un apgūtu jaunās tehnoloģijas, kā arī, lai būvniecības uzņēmumos darbā tiek pieņemts jauni un motivēti darbinieki, kas ir atvērti mācīties un atvērti nozares inovācijām. Tas prasa papildu kursus izglītībā. Lai pilnvērtīgi varētu izmantot visas BIM sniegtās iespējas, ir nepieciešama vēlme mainīt līdzšinējos ieradumus un prakses, izglītot darbaspēku, stingrākas pasūtītāju prasības, kā arī skaidrs procesa regulējums, jo darbs ar BIM krasi maina ierasto projektēšanas un būvniecības procesa gaitu.
