Rail Baltica projekts no Eiropas savienības ir saņēmis papildu finansējumu 1,2 miljardu eiro apmērā.
Projekta pirmajai fāzei, kas paredz līnijas izbūvi trīs Baltijas valstu savienošanai ar Poliju līdz 2030. gadam, plānotās izmaksas ir 15,3 miljardi eiro.
Šonedēļ Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail paziņoja, ka ir nodrošinājis papildu 1,2 miljardus eiro no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility (CEF)). Triju Baltijas valstu nacionālais finansējums sasniegs 1,5 miljardus eiro, kas pēc Rail Baltica teiktā, ļaus turpināt projekta būvniecību.
Finansējums Rail Baltica aktivitāšu īstenošanai katrā valstī no CEF ietver aptuveni 370 miljonus eiro aktivitātēm Igaunijā, 346 miljonus eiro Latvijā un 458 miljonus eiro Lietuvā.
Apstiprinātais finansējums tiks pievienots esošajam finansējumam vairāk nekā 2,6 miljardu eiro apmērā, kas nodrošināts no CEF.
Eiropas komisijas mobilitātes un transporta ģenerāldirektore Magda Kopčinska sacīja: “RB Rail iesniedza ļoti spēcīgus priekšlikumus, un esmu gandarīta, ka pēc stingrā atlases procesa varam piešķirt Rail Baltica 1,2 miljardus eiro. Tas uzsver mūsu stingro atbalstu projektam. Igaunijai, Latvijai un Lietuvai jābūt labāk savienotām ar pārējām ES valstīm – karš Ukrainā ir pierādījis, cik tas ir svarīgi. Es paļaujos uz to, ka projekta partneri maksimāli izmantos atbalstu un izveidos šo savienojumu pēc iespējas ātrāk.”
Igaunijā finansējums tiek piešķirts maģistrāles būvniecības darbībām, īpaši apakšstruktūras darbiem dažādos posmos, tostarp Soodevahe – Kangru, Kangru – Saku, Harjumaa apriņķī (ieskaitot Lagedi satiksmes mezglu/viaduktu) un Hagudi – Alu posmos. Papildu maģistrāles izbūve ietver Saku – Harju/Raplas robežas posmu un Alu – Kārplas posmu. Kopumā Igaunija plāno ar saņemto finansējumu izbūvēt līdz 55 km maģistrāles.
Latvijā galvenā uzmanība tiek pievērsta Misas – LV/LT robežas posmam, prioritārai maģistrāles būvniecībai, kas tiks uzsākta tuvāko mēnešu laikā, aptverot aptuveni 27 km, kā arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži – Misa. Papildu finansējums piešķirts uzraudzības pakalpojumiem un būvniecības izvērtējumiem, kā arī Iecavas augstsprieguma pieslēguma punktam un Skultes būvobjektam, kas kalpos par būvniecības loģistikas bāzi Latvijas maģistrāles Ziemeļu posmam uz Igauniju.
Lietuvā līdzfinansējums piešķirts maģistrāles būvniecībai, galveno uzmanību pievēršot darbiem Ramygala – Berciunai un Berciunai – Joniskelis posmos uz Ramygala LT/LV valsts robežas, augstsprieguma pieslēguma punktiem Panevēžā, Išorai un Liudvinavas Rail Baltica apakšstacijas un maģistrāles izbūvei līnijas posmā Kauņa – Seta. Kopumā ar esošo finansējumu Lietuva būs nodrošinājusi 114 km izbūvi Kauņas – Lietuvas/Latvijas valsts robežas līnijai un citām aktivitātēm.
Papildus tiek piešķirts finansējums Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmu un vairāku dzelzceļa sistēmu projektēšanai. 2024. gadā Rail Baltica projekts ir pārgājis nākamajā īstenošanas fāzē, un ir paredzams, ka līdz gada beigām tiks būvēti aptuveni 15% no Rail Baltica maģistrāles.
