Automatizācija būvniecībā ir paredzēta, lai kāpinātu efektivitāti, uzlabotu projektu izpildes laikus, kā arī radītu labākus veselības un drošības apstākļus. Zināma automatizācijas pakāpe, kas pazīstama arī kā mašīnu vadība, celtniecībā ir izmantota jau gadu desmitiem.
Autonomie transportlīdzekļi tiek darbināti, izmantojot LiDAR sensorus, kas apkārtnē nosaka šķēršļus, kā arī IMU (akselerometrs, žiroskops) un globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) tehnoloģijas. Šī tehnoloģija ļauj transportlīdzekļiem noteikt precīzu atrašanās vietu un ģeožogu bieži izmanto, lai ierobežotu transportlīdzekļu darbu ārpus objekta.
Vairāki ražotāji savu transportlīdzekļu projektēšanā iekļauj automatizāciju, savukārt būvniecības tehnoloģiju uzņēmumi izstrādā veidus, kā uzlabot pašreizējo tehnikas parku.
Autonomijas definīcijas
0. līmeņa autonomija – nav automatizācijas
Cilvēks pilnībā kontrolē mašīnu, vai tas būtu riteņiekrāvējs vai ekskavators. Cilvēks stūrē, bremzē un paātrina.
1. līmeņa autonomija — vadītāja palīgi, jeb asistenti
Noteiktos apstākļos mašīna kontrolē vai nu stūrēšanu, vai pārvietošanās ātrumu, bet ne abus vienlaikus. Tajā pašā laikā operators veic visus pārējos braukšanas uzdevumus un ir pilnībā atbildīgs par apkārtnes uzraudzību un vadības pārņemšanu, ja palīdzības sistēma nedarbojas pareizi. Liebherr saka, ka jaunās palīdzības sistēmas XPower lielajiem riteņiekrāvējiem dažādos veidos palielina komfortu un drošību ikdienas darbībā. Uzņēmums norāda, ka viena no sistēmas priekšrocībām ir tā, ka mašīnu operatori var vairāk koncentrēties uz Liebherr riteņiekrāvēja darbību, novēršot papildu traucējumus.
2. līmeņa autonomija – daļēja automatizācija
Šajā līmenī mašīna noteiktos apstākļos var stūrēt, paātrināties un bremzēt. Operatoram joprojām jāveic sarežģīti manevri un jāuzrauga iespējamie apdraudējumi.
3. līmeņa autonomija — nosacīta automatizācija
Mašīna var pārvaldīt lielāko daļu braukšanas aspektu, tostarp apkārtnes uzraudzību. Sistēma lūgs operatoram iejaukties, ja saskarsies ar scenāriju, kurā tā nevar orientēties, kas nozīmē, ka vadītājam joprojām ir jāpievērš uzmanība un jābūt gatavam jebkurā laikā pārņemt vadību.
4. līmeņa autonomija – augsta automatizācija
Cilvēka uzraudzība nav nepieciešama, izņemot atsevišķus apstākļus, ko nosaka tādi faktori kā ceļa veids vai ģeogrāfiskais apgabals (piemēram, slikti laikapstākļi vai cita neparasta vide). Augsta automatizācija ļauj uzņēmumiem uzlabot drošību bīstamās darba vidēs, piemēram, ieguves vai karjeru izstrādes nozarēs, vienlaikus palielinot produktivitāti.
Caterpillar Cat Command tehnoloģija ļauj operatoriem izmantot tālvadības risinājumus, pielietojot iebūvētās elektroniskās un redzamības sistēmas, lai mašīnas varētu vadīt, neatrodoties kabīnē.
5. līmeņa autonomija – pilna automatizācija
Mašīna var darboties uz jebkura ceļa un jebkuros apstākļos, ko cilvēks var uzraudzīt. Sistēma tiek vadīta, izmantojot lietotni vai tiešsaistes sistēmu, kas mašīnai pateiks, kas tai jādara. Tiek uzskatīts, ka šāds automatizācijas līmenis būvniecības nozarē vēl ir tāla nākotne.
Intervijā žurnālam International Construction, Trackunit izpilddirektors Sērens Brogārds sacīja: “Mēs esam ļoti tālu no autonomām sistēmām, kurās mākslīgais intelekts var papildināt cilvēku. Autonomija ir elements, kurā mums visiem ir jāpiedalās. Es domāju, ka jūs to redzēsit dārgās iekārtās, kur to nevar izmantot ļaunprātīgi, vai arī tas nevar būt bīstams. Bet darot to lielos būvlaukumos ar vairākām sistēmām ir daudz izaicinājumu. Es vēlētos, lai tas notiktu mūsu dzīves laikā, bet es par to šaubos.”
Lai veicinātu autonomo transporta risinājumu attīstību visā uzņēmumā, 2020. gada sākumā Volvo grupa izveidoja Volvo autonomo risinājumu biznesa vienību.
“Mūsu pieeja ir sākt šauri definētā vidē un balstīties uz laika gaitā gūtajiem panākumiem,” saka Perjohans Rosdāls, Volvo Autonomous Solutions bezceļa nodaļas vadītājs. Rosdāls piebilst: "Ideāla vieta tam ir karjeri, kur ir skaidri noteiktas iekraušanas un izkraušanas vietas un parasti tās ir nelielos attālumos."
Uzņēmuma autonomais un elektriski darbināms kravas nesējs TA15 izmanto GPS, lidaru, radaru un vairākus sensorus. Tā kā inovatīvajam transportlīdzeklim nav nepieciešams vadītājs, tas ir bez kabīnes, kas ļauj izveidot pilnīgi jaunu mašīnas profilu. Pēc Rosdāla teiktā, nākamais solis varētu būt autonomu Volvo celtniecības mašīnu izmantošana pazemes raktuvēs un tuneļos.
